Sateka

Sateka

Šī runa 2016. g. 4. jūnijā Punskā notikušajā Baltu Krivulē dažādu traucēkļu dēļ tika nolasīta tikai daļēji. Ceru, ka publicētais teksts ļaus labāk izprast domu, kuru centos pateikt. 

Šeit sapulcējušies cilvēki savu darbību tādā vai citādā veidā saista ar mūsu seno pasaules uzskatu. Kaut gan darbojamies līdzīgi, mērķi, pēc kuriem tiecamies, var būt dažādi. Minēšu dažus no tiem:

  • pulcēt daudz cilvēku;
  • nopelnīt naudu, nodarbojoties ar patīkamo;
  • justies vajadzīgam;
  • atjaunot seno reliģiju/pasaules uzskatu;
  • saliedēt tautu.

Gan Romuva, gan citas kustības mērķa sasniegšanas labad veic virkni darbu, piemēram:

  • svin kalendāros svētkus;
  • aicina cilvēkus būt kopā nometnēs;
  • rīko lekcijas par baltu dzīvesziņu.

Šis darbs nav bijis veltīgs. Ir gūti skaisti rezultāti, kuru dēļ daudzi Romuvu uzskata par senās tradīcijas turpinātāju. Tomēr Romuvas pasākumus apmeklējošo cilvēku skaits nepieaug. Lai saprastu, kas nav kārtībā, runāju ar daudziem vaidilām*. Daļa no viņiem atzina, ka ir vīlušies Romuvā un minēja vairākus iemeslus. Tas ir saprotami, jo, kā jau minēju, te sanākuši kopā cilvēki, kuriem ir dažādi mērķi un atšķirīgas intereses. Kamēr Romuva pulcē cilvēkus, no kuriem vieniem rūp vēsture, citiem politika, trešajiem astroloģija, maģija, koncerti un svētki vai piederība pie Romuvas valdes, rast kopīgu valodu ir sarežģīti. Šādos apstākļos pašsaprotami rodas vēlme uzspiest savu gribu arī citādi domājošajiem. Taču tā netop nedz garīga mācība, nedz arī dievots, visaptverošu saskaņu veidojošs pasaules uzskats. Toties rodas dažu personu nozīmīguma pārlieka uzsvēršana un virkne apgalvojumu, kuriem jaunpienākušajiem ir vienkārši akli jānotic. Tęsti skaitymą

Stovykla „Sugrįžimas pas protėvius“ Sarrgelliuose

Sargeliuose birželio 27-liepos 3 dienomis
Apeiginė stovykla „SUGRĮŽIMAS PAS PROTĖVIUS“. Tai lietuviško pažinimo, pasaulėžiūros, pasaulėjautos, tikėjimo ir papročių stovykla, norint sužinoti savo lietuviškus norus, lietuvišką savastį, lietuvišką stiprybę. Tai mokymasis būti lietuviu, pažinti aplink save esančią gamtą, ją suprasti ir džiaugtis. Stovyklos metu bus mokomasi apeigų, amatų, dainavimo, muzikavimo, gėrėjimosi, džiaugsmo, dėkojimo, buvimo čia ir dabar.
Sargeliuose birželio 27-liepos 3 dienomis

Pasiteiravimui el. paštas:
. Tel. 869945718
http://sargeliai.org/Naujienos/2016-06-14

Valda Celma runa 2016. gada Baltu Krivulei

Valda Celma runa 2016. gada Baltu Krivulei

PAR BALTU KRIVULES MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM

2016-05-31 Valdis Celms, LDS dižvadonis

Baltu tradicionālo garīgo kopienu pārstāvju ikgadējie saieti – BALTU KRIVULES – kļuvuši par labu veidu, kā mums, ko vēsture savulaik šķīrusi, atkal satikties, iepazīties un tuvināties.

Tīri neapzināti no šīm tikšanās reizēm mēs gaidām gudrus un tālredzīgus lēmumus, spēcīga saviļņojuma un kopā būšanas sajūtu, kas dod enerģiju visai tālākajai dzīvei un attīstībai. Šīs vēlmes pamatā ir dziļa mūsu savstarpējās piederības apziņa daudzu jau desmit tūkstošu gadu pastāvošai baltu garīgajai pasaulei – baltu dievestībai jeb reliģijai, tās kultūrai un dzīvesziņai. Šīs vēlmes pamatā ir neapslāpētais baltu brīvības un neatkarības gars un savas neatkārtojamās patības apziņa.

Par visu to domājot un atskatoties uz līdzšinējo BALTU KRIVULES pieredzi, un saistot to vispirms ar latviešu un lietuviešu, bet plašāk skatot, ar visu baltu senos novadus apdzīvojušo tautu garīgās vienotības ideju, dažas pārdomas par pašas krivules iekšējo uzbūvi un darbību:

  • Baltu krivules jau savos pirmajos paziņojumos iezīmēja tos ideālus pēc kuriem mums būtu jāvadās šodienas jautājumus risinot. Iezīmēja tuvākos un tālākos uzdevumus un mērķus, kas mums šodien būtu jāsasniedz.

  • Krivulēs pakāpeniski iezīmējās tie mūsu sadarbības veidi un izpausmes, kas mums palīdz savstarpēji tuvināties un izjust mūsu garīgo vērtību būtību.

  • Veiksmīgi tika noteikti daudzi atslēgas vārdi, kā piemēram, Baltu mantojuma areāls, uc.

  • Katrai krivulei izvirzīta sava tikšanās tēma, no tās izrietošas lekcijas, priekšlasījumi, diskusijas.

  • Pēc tam viens vai vairāki Vienotības un citi uguns rituāli , kas pieskaņoti vietai vai laikam un citiem apstākļiem, uc.

  • Noslēguma paziņojums, kas raksturo situāciju, vēlmes un nodomus.

Šādā daudzveidībā dažkārt iekļāvās arī pa kādai mākslas vai amatniecības izstādei, rituālās Dieva dziesmas, gan priekšnesumā, gan kopīgā dziedāšanā, izbraucieni uz svētvietām, personiskas tikšanās un pazīšanās, un tas ir labi. Veidojās un pastiprinājās saites starp dažādām baltu tradicionālo garīgo un dzīvesziņas vērtību kopēju grupām.

Par šādu daudzu virzienu atvērtību esmu dzirdējis gan atzinīgus, gan arī kritiskus vārdus. Mēģināšu tos noraksturot:

Pasākumam neesot mērķtiecības. Diskusiju dalībnieki nepārstāv vienotu sapratnes, garīgās pieredzes un pārstāvniecības līmeni. Līdz ar to arī parakstītie dokumenti dažkārt, lai arī ietver pareizas domas un idejas, ir kā vēlamā uzskaitījums, lai arī nevar noliegt to nozīmi un ietekmi.

Neskaidra ir pārstāvniecības un dokumentu parakstītāju pilnvaras. Ja tas ir sanākušo un klātesošo krivules dalībnieku viedoklis, lai būtu, bet ja tas ir rīcības dokuments un uzdevumu saraksts citiem – arī tiem, kas nepiedalās – ar ko tas kādam ir saistošs?

Izvirzās dažādi jautājumi.

Patiesība mūsu rezolūcijām, aicinājumiem un paziņojumiem nav ne vainas, tie visi ir lielākas norises sastāvdaļa, tie uztur cilvēku apziņā IDEĀLU, ideālu pēc kā vadīties.

Nepadarītais un darāmais ir citā jomā. Jautājums galu galā ir par to, vai esam savā apziņā un rīcībā pietiekami patstāvīgi un pilnvērtīgi. Vai esam savas vēstures subjekti, vai arī tikai to vien darām, kā atbildam uz citu rīcības izraisītajām sekām.

Baltu krivule ar savu pastāvēšanu vien rāda, ka baltisko kopību sākam apzināties arvien nozīmīgākos mērogos un vērtību dziļumos. Paši vēlamies būt savas kultūras un patības veidotāji un kopēji, tātad – darītāji.

Vēstures subjekts ir tas, kurš dara, rīkojās. Taču šī darīšana ir saistīta ar reāliem resursiem jeb līdzekļiem – cilvēkiem ar kā palīdzību veic darbību, saistīta ar noteiktām tehnoloģijām jeb paņēmieniem kā šīs darbības tiek veiktas, un visbeidzot – mērķi, kuru dēļ pati darbība notiek un ir vajadzīga.

Savukārt mērķi ir cieši saistīti ar ideāliem, ar apziņas paplašināšanu, kopšanu, tās pacelšanu aizvien augstākā līmenī, lai veidotos vide, kurā veidotos nācijas mēroga personības, tiek izteiktas arvien labākas un tālredzīgākas domas, utt. Ja ideāli tiek zaudēti, netiek kopti, visas norises var aiziet pretējā virzienā uz izdzimšanu, izviršanu un ĀRDīšanu, uz arvien zemāku apziņas līmeni, līdz sabrukšanai.

Šodien mēs esam liecinieki kustībai abos šajos virzienos. Notiek garīga cīņa. Kas ņems virsroku? Kāda mūsu vieta, ko varam reāli darīt?

Ja mēs vēlamies ietekmēt apkārtējo realitāti, šīs polittehnoloģiju un politikas robežjoslas teorijas atziņas der zināt un arī izmantot:

  • Tas nozīmē, ka paužot ideālus un izvirzot mērķus, būtiski ir novērtēt reālos cilvēkresursus un paņēmienus kā šos mērķus sasniegt. Vai arī izvirzīt tikai tādus mērķus, kuru sasniegšanai mums resursi un paņēmieni ir pieejami. Subjekts, resursi, tehnoloģijas, mērķi – šie četri uzskaitītie elementi savā starpā ir vienoti, iztrūkstot kādam no šiem elementiem, rīcības subjekta nebūs. Šajā skatījumā arī cilvēks ir pats sev kā resurss.

  • Vai arī, palūkoties vai neesam aizmirsuši par saviem dabiskajiem sabiedrotajiem, citās sabiedriskajās organizācijās, biedrībās un iestādēs. Vai pietiekami sadarbojamies? Ar blakus, augstāk un zemāk stāvošiem posmiem.

  • Vai vienotību nesaprotam kā vienādību vai pakļautību mūsu kādam pieņemtam priekšstatam, ar vienu centralizētu vadību?

  • Varbūt jāveido tīkla veida sadarbības lauks ar daudziem maziem blakus stāvošiem puduriem (manuprāt tāds jau arī veidojas), kur vienojamies apkārt vērtībām, ne personībām un (vienību meklējam daudzveidībā). Un kura ietvaros, Varbūt tomēr, vadošo garīgo kopienu vadītāju padome būtu vēlama.

  • Bezgala daudz vēl būtu jādara savstarpējās saziņas un vienotas Baltu informatīvās telpas izveidē, nostiprināšanā un kopšanā. TV raidījumu un ziņu apmaiņa par vēsturi un notikumiem baltu zemēs un valstīs. Šajā sakarā ir pieņemti arī aicinājumi dažādos citos latviešu un lietuviešu vienības saietos, bet viss ir palicis bez reāla iemiesojuma. Reāls un vajadzīgs solis būtu vienota BALTU KRIVULES ziņu vietne starptautiskajā tīmeklī.

  • Protams, ir vēl daudzi citi jautājumi, bet lai pie tiem pieķertos, vispirms pašiem jākļūst stiprākiem, prasmīgākiem, labākiem un gudrākiem. BALTU KRIVULE kā mūsu ikgadējas tikšanās veids šajā ziņā var daudz ko iespēt.

Mūsu rīcībā, protams, ir arī citi ceļi, un tie ir jāizmanto – godprātīga savu tradīciju iedzīvināšana, svinot gadskārtu svētkus un godus, ar labestību un pārliecību atvērt līdzcilvēku sirdis, atmodinot viņos baltu savstarpējās piederības apziņu, kopjot dvēseli Dieva padoma gudrībā un tikumībā.

Lai piepildās Dieva padoms, Lai piepildās Laimas lēmums, No Māras , lai veselība, No Pērkona spēks un vara!

Apsveicu 2016. gada Baltu krivules jātvingu un prūšu ciematā Ožkinē (Polijā) dalībniekus! Ja Dievs dos, un Laima vēlēs – 2017. gadā Baltu krivuli rīkosim Latvijā – Lokstenes svētnīcā, Liepsalās, pie Pļaviņām. Uz tikšanos! Un lai top!

Ar Dieviņa palīdzību, visam varam cauri tikt!

Nometne „Atgriešanās pie senčiem“ Sargeļos

No 27. jūnija līdz 3. jūlijam Lietuvā, Sargeļos (Sargeliai) notiks rituālu nometne „Atgriešanās pie senčiem“. Šī būs lietuviskuma izziņas, pasaules uzskata, pasaules izjūtas, ticības un paražu nometne tiem, kuri vēlas apzināties sevi kā lietuviešus (baltus), izzināt savu lietuvisko savdabību un savu spēku. Te mācīsimies būt par savu senču tradīciju turpinātājiem, iepazīt un izprast ap sevi esošo dabu, priecāties par to. Nometnē mācīsimies rituālus, amatus, dziedāšanu, muzicēšanu, prieku, pateicību, esamību te un tagad.

Sargeļi atrodas šeit.: http://www.maps.lt/map/Default.aspx?lang=lt#obj=465679%7C6149371%7CSargeliai%7C&z=50000&xy=465679,6149371

Pieteikšanās e-pastā:
. Tālr. 869945718
http://sargeliai.org/Naujienos/2016-06-14

Akmeņu mednieks Ivars Logins

Akmeņu mednieks Ivars Logins

Latgalīšu Dzejas Antalogija

Tikai vairākas nedēļas pēc Baltu krivules sāku saprast, cik īpaši cilvēki tajā bija sapulcējušies. Prūšu pārstāve Birute izteica labu domu: ikvienam pastāstīt, ko viņš šai tikšanās reizē ir redzējis un pārdzīvojis. Manā objektīvā visvairāk iegadījās Ivars Logins. Un par to nav jābrīnās, jo viņš ar savu labo noskaņojumu acīmredzot “aplipināja” ne vienu vien dalībnieku. Ar Ivaru iepazināmies pirms pāris gadiem Viļņas grāmatu tirgū. Toreiz viņš, pa pusei latgaliski, pa pusei lietuviski runādams, pārdeva grāmatu “Latgalīšu dzejas antalogija”. Tomēr šodien vēlos par viņu pastāstīt citu iemeslu dēļ. Vēlos jums parādīt vienu no viņa atradumiem.

Tęsti skaitymą

Rasos šventė ant Lubinų kalno

Rasos šventė ant Lubinų kalno

Kam artimos gamtos virsmų įprasminimo senosios tradicijos kviečiame švęsti Rasos šventę birželio 25-26 d. ant Lubinų kalno, netoli Gordų kaimo, kairiajame Dubysos upės krante, Kurtuvėnų regioniniame parke.

Į šventę galima atvykti iš Šiaulių ar Kelmės autobusu vykstančiu senuoju plentu Bubiai – Kelmė, pro Pageluvį. Autobusai vyksta kas 2 val. Išlipti Gordų stotelėje. Kaip nueiti į šventės vietą žiūrėti schemoje (mėlyni brukšneliai).

Jei važiuosite automobiliu reikia važiuoti pro Gordus iki Deivių kaimo ir nepervažiavus Šventupio sukti kairėn (mėlyna linija). Važiuoti palei Dubysą iki pirmo liepto dešinėje. Pravažiavus du lieptus važiuoti dešiniuoju keliuku per miškelį ir, pastačius automobilį pakalnėje, lipti į kalną pėsčiomis. Pakilę į kalną rasite šventės vietą. Pėsčiomis galima eiti tiesiai pro Gardelių mokyklą (2,5 km).

Su savimi atsivežti: palapinę, miegmaišį, darbinius rūbus talkai, šventinius rūbus (pageidautina tautinius), maisto ir gėrimų pavalgyti bei bendram šventiniam stalui, vyrai – deglų (arba medžiagų deglams daryti), merginos – tvirtų siūlų vainikėliams ir vainikams pinti, lietpaltį, indus, rankšluostį pirčiai. Prieš atvykstant pasiskaityti apie Rasos šventę, pasimokyti dainų.

Pasiruošimas šventei prasideda birželio 25 d. 15 val.

Pasiruošimas yra neatsiejama šventės dalis. Galima atvykti ir kiek vėliau. Bet jaunimo pajėgos labai reikalingos paruošiant šventės vietą: laužo sukrovimas, stebulių iškėlimas, vainikų papuošimams darymas, deglai, vartai, ratų paruošimas, šienavimas, grėbimas, pirties kūrenimas ir kt.

Šventės eiga:

Pradžia birželio 25 d. 15 val. Talka. Pasiruošimas šventei. Laukų lankymas. Saulės palydėjimas. Aukuro uždegimas. Kupoliavimas. Laužo užkūrimas. Vaišės. Šokiai. Dainos. Ratų ridenimas. Vainikėlių mėtymas ant Kupolės. Pamėklės deginimas. Paparčio žiedo ieškojimas. Vainikėlių plukdymas, gaudymas, išpirkimas. Saulės pasitikimas.

Valdžio Celmo kalba skirta Baltų krivūlei 2016

Valdžio Celmo kalba skirta Baltų krivūlei 2016

 

BALTŲ KRIVULĖS TIKSLAI IR UŽDAVINIAI

2016-05-31                                                                  Valdis Celms, LDS viršaitis

BALTŲ KRIVULĖ yra kasmetinę baltų tradicinių dvasinių bendrijų atstovų sueiga ir tai  yra geriausias būdas mums, kuriuos kadaise išskyrė istorija, vėl ir vėl susitikti, susipažinti ir suartėti.

Iš šių susitikimų mes laukiame išmintingų, į ateitį nukreiptų sprendimų, galingo susijaudinimo ir kartu buvimo pojūtį, kuris suteikia energijos visam tolimesniam gyvenimui ir vystymuisi. Šio noro pagrindas – gilus mūsų savitarpio priedermės  suvokimas jau dešimt tūkstančių metų esančiam baltų dvasiniam pasauliui – baltų dievturystei arba religijai, jos kultūrai ir gyvensenai. Šio noro pagrindas yra nenuslopinama baltų laisvės ir nepriklausomybės dvasia ir savo nepakartojamo ypatumo pajautimas.

Apie visą tai mąstant ir atsižvelgiant į BALTŲ KRIVŪLĖS patirtį, o visų pirma  latvių ir lietuvių, bet plačiau žvelgiant, į  visų baltų senųjų žemių  gyvenančių tautų dvasinės vienybės idėją, leiskite pateikti kelis apmąstymus apie pačios krivūlės vidinę struktūrą ir veiklą: Tęsti skaitymą

Akmenų medžiotojas – Ivars Logins

Akmenų medžiotojas – Ivars Logins

 

Latgalīšu Dzejas Antalogija

Tik praėjus keletai savaičių po Baltų krivūlės pradedu suvokti kokių įspūdingų žmonių tai buvo susibūrimas. Biruta Czepła davė gerą mintį – kiekvienam papasakoti ką pamatė ir išgyveno per šį susitikimą. Daugiausiai į mano objektyvą papuolė Ivars Logins. Nenuostabu, nes jis savo gera nuotaika matyt užkrėtė ne vieną. Pažintis su juo prasidėjo prieš porą metų Vilniasu knygų mugėje. Tuomet jis pusiau latgališkai, pusiau lietuviškai pardavė knygą „Latgalīšu dzejas antalogija“. Bet šiandien noriu papasakoti apie jį ne dėl šių priežąsčių. Noriu jums parodyti vieną iš jo atradimų.  Tęsti skaitymą