Akmeņu mednieks Ivars Logins

Akmeņu mednieks Ivars Logins

Latgalīšu Dzejas Antalogija

Tikai vairākas nedēļas pēc Baltu krivules sāku saprast, cik īpaši cilvēki tajā bija sapulcējušies. Prūšu pārstāve Birute izteica labu domu: ikvienam pastāstīt, ko viņš šai tikšanās reizē ir redzējis un pārdzīvojis. Manā objektīvā visvairāk iegadījās Ivars Logins. Un par to nav jābrīnās, jo viņš ar savu labo noskaņojumu acīmredzot “aplipināja” ne vienu vien dalībnieku. Ar Ivaru iepazināmies pirms pāris gadiem Viļņas grāmatu tirgū. Toreiz viņš, pa pusei latgaliski, pa pusei lietuviski runādams, pārdeva grāmatu “Latgalīšu dzejas antalogija”. Tomēr šodien vēlos par viņu pastāstīt citu iemeslu dēļ. Vēlos jums parādīt vienu no viņa atradumiem.

Ivara atrastā latviešu “stounhendža”

Mēs būtu varējuši brīvi sarunāties krieviski, tomēr Ivars ietiepīgi runāja latgaliski. Viņš vēlējās, lai es apjēgtu, cik līdzīga šī valoda ir lietuviešu valodai. Un patiesi, drīz es jau sāku atšķirt pazīstamus vārdus un saprast, ko viņš runā. Izteikt savas domas Ivaram palīdzēja arī no kabatas izvilktie uzskates līdzekļi – žūksnis fotogrāfiju, kurās redzami tikai akmeņi. Lietuvā par akmeņiem interesējas daudzi, tomēr nevienu Ivaram līdzīgu neesmu sastapis. Brīžiem Ivars aizrāvies pat nejuta, ka es vairs nespēju tvert viņa domas. Tad tik pasmaidīja un pamāja “saprati?”

 

Akmens galva, atrasta kalna, kuru vietējie ļaudis dēvē par Pilskalnu, pakājē.

Sapratu”, – atbildēju, kaut gan biju sapratis tikai daļu. Bet saruna ir viena lieta. Gluži kas cits ir īsta staigāšana par laukiem un akmeņu apskate. Par to daudz nerakstīšu. Paskatiet paši attēlus un video! Varu pateikt tikai to, ka Ivars ir ar smalku izjūtu, nojautu un gudrību apveltīts cilvēks, un zinātnieki velti neizrāda interesi par viņa darbiem. Pienāks laiks, un zinātnieki atklās to, ko Ivars jau ir atradis. Bet tagad par viņa atklājumu, kurš saistās tieši ar šo laikposmu.

Augstāk ir redzami vairāki akmeņi, ap kuriem senatnē tieši šai laikā, proti, kosmiskajos saulgriežos, jaunas meitas ir rituāli dejojušas, lai piesaistītu sev puisi. Ivars minēja arī datumu. Bet man ir vāja atmiņa. Ja pareizi atceros, tas darīts 20. jūnijā. Ivars nokasīja zemi un sūnas. Starp diviem lielajiem akmeņiem atrada mazu akmeni. Un tad saprata, kāpēc šie akmeņi tiek uzskatīti par svētiem. Kopainu viņš iemūžināja fotogrāfijā. Vairāk nekomentēšu. Paskatiet paši! Savus minējumus varat atstāt komentāros.

Zemāk – minūti ilga filmiņa, tapusi, kopā ar Ivaru staigājot pa laukiem. Uz vieniem akmeņiem viņš pat nepaskatījās, bet pie citiem, tiklīdz tos ieraudzījis, metās klāt un rūpīgi tos aptaustīja. Sapratu, ka Ivars kā ērglis jau no tālienes saskata īpašos akmeņus.

(Atvainojamies, ja kādam nepatīk paātrināts video)

Ceru, ka šī nav pēdējā tikšanās, bet gan skaistas sadarbības sākums.

Raksta autors: Ķēstutis Račkaitis 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.