ZAĶA GADU SAGAIDOT

ZAĶA GADU SAGAIDOT

Pirmais Laika vilnis-Laika inteGRĀLS pēc LLL- atu(Baltu) pasaules redzējuma. Mantojusi Anželika Tamaša-Tamūža, 20.gs. 80-gados. 30.00.- 19.87.gads..
Pilnveidojis un pārzīmējis Uldis Zandbergs 30.30-20.18. gada Laika vilnis, zīmējis Uldis Zandbergs

Mūsu baltu – Lietuvju-Latvju-Līvu (LLL) pasaules uzskats ir zinātne par Laika vilni, tā spēkiem, enerģiju. Tā ir zinātne par gaismu un tās griezumiem, savijām – skaņu. Ar skaņu mēs visi sazināmies, tāpēc pasaules uzskats sastāv no dzimtas valodas un astonnīša matemātikas. Tā ir zinātne, teorija, ko sauc par sistēmu. Pasaulē bez Gaismas un tās atgriešanās – Skaņas, nekā cita nav. Laika spēki, enerģija, laika viļņojums radīja uz Pasaules visu, pat cilvēku.

Mūsu senči dzīvoja pēc Visuma (Viss-Suma) ritma, atbilstoši debesu spīdekļu (senāk teica ZWERU) un Zemes elementu (uguns, gaisa, ūdens, zemes) – Balss-Atbalss, jeb lietuviski Aidas kārtības. Šī kārtība ir vienmēr mūsos: šeit-tagad-šeit/čia-dabar-čia.

LLLatu/Baltu dzīvesziņā Jaunais gads sākās 1. janvārī pēc Artūra kalendāra (turpmāk – AK), bet 32 gadu cikls, jeb Saturna-SaTurnuļa gads, vienmēr sākas 22. februārī pēc AK., tad, kad Mēnestiņa sirpītis (fāze) ir PusPilns. Citām tautām savādāk; piem. ķīniešiem sākās janvāra nogalē, Avestas kalendārajā sistēmā – 20/21. marts. Baltiem tas ir Meteņa Laiks, kad Visuvarenais Dieviņš = Laiks mūs noMetis- nolaidis ar gaisa Qugiem laimīgai dzīvei uz Zemes. Par to stāsta teikas, pasakas, dainas. Tāpēc Meteņi ir vieni no skaistākiem, nozīmīgākiem LLLatu/Baltu svētkiem, īpaši lietuviešiem.

20.gs. 32-cikla gadi bijā 1907., 1939., 1971., bet 21.gs. – 2003., 2035., pēc Gregora jeb tagadējā Kalendāra (TK). Katram cikla gadam ir savs aizbildnis, bet uz to jāskatās, ne kā uz putnu, dzīvnieku – totēmu, bet kā uz jēdzienu, kategoriju. Saturna ciklam, kurš atkārtojās ik pa 32. gadiem, senči par saviem sargiem izvēlējas 32 zvērus, kuri sarga attiecīgajā gada dzimušos. Personas liktenis, raksturs, spējas, pat izskats atgādina gadu simbolizējušo Zwēru (saprotiet to, ka attiecīgo zvaigznāju, bet Zemes zvērs tikai tā paraugs). Ja cilvēka uzvedība atbilst Zwēra paraugam, tad viņam veicās, viņš jūtas laimīgs. Pretējā gadījumā –viņš grauj savu un citu cilvēku dzīvi.

Ar 2010. gadu pēc TK, baltu kalendārajā sistēmā iesākās SVĒTRAGA laikmets. 2017. g. TK30.29. g.  AK.

 Pēc 32/31 sistēmas 21.gs. 32 gadu cikls sākās 2003. gadā un pirmais 32 cikla gads saucās Qumeļiņa/Ērzeļa. Tāpēc 2017.gads ir 32 cikla 15 – tie gadi un saucās  ĀPŠA/OPŠRAUS vai BARSUKA/VARSUKA GADI – 1953.,1985.,2017., 2049. un tt., pēc TK.

Jēdziens “15” apzīmē Laika varenu spēku, kas iededz jaunas zvaigznes un izdzēš tās, kas beigušas spīdēšanas ciklu un kam jāiet “pagulēt”.

Gadi saistīs Gudrības un Prāta maiņas it kā savītā stingrā virvītē, sasniedzot ideālu, izcilu patēriņu. Gadu atbalss: “vairāk darbu – mazāk runu.” Celtnieku, Priekšzīmes, rūpīgu/atbildīgu Mājastēvu/Saimniecības Vadītāju gadi. Raksturīga iezīme – JAUNUMU ieviešana saimniecībā: būt praktiskiem, lietišķiem, nodarboties ar lietderīgu darbību, sasniedzot mērķi = laimīgi, PĀRTICĪGI dzīvot, modina stingrību, rūpību, pienākuma apziņu un gādību, radīt rezervi “melnai dienai” – nelielu, bet nepieciešamu un pietiekamu. Nekad un nekur nezaudēt PAŠCIEŅU, nepārvērsties par DIEDELNIEKU= kuŗš dzīvo no citu labuma rēķina vai žēlastības dāvanām, vai ubagošana

Āpsis – tīrīgs dzīvnieks, tāpēc Laika spēki tīrīs Zemi no sārņiem ar vējiem, lietiem, sniegiem, zemestrīcēm un tt. Dzīvo alās, atbild par pazemi, krājumiem (arī bankām), tātad uzmaniet krājumus un bieži pārbaudiet tos!!

2018 g. 28. februārī pēc tagadēja kalendāra (TK) – 30.30.g. 22. februārī pēc Artūra kalendāra (AK), Āpsis savu aizgādniecību par mums atdos Zaķim, jo 32/31 sistēmas cikla 16-tie gadi saucās ZAĶA GAŖAUŠA vai KŪKUMA ĻIPAIŅA GADI /ZUIKIO PUIKIO arba KUKŠTEROS KUŠKEUODEGIO METAI – 1954., 1986., 2018. pēc TK.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Izskaidrosim gadu jēdzienus un tēlainās zīmes:

ZAĶIS/ZUIKIS: skraida/zuja. Skrien apkārt lokiem, cilpo. Nozīmē Laika plūsmas vīšanos vai spirāles/vītnes kustību. GUDRU izcilpošanu.

SKAISTULIS/PUIKIS: nozīmē lepnas, dabiskas (dabiskas kā pilnīgā daba, naturālas) pievilcības īpašības.

KŪKUMS/KUKŠTERA: tas, kas tup, izslējis kupri (kaķis, zaķis, trusis). Citādi sakot, KUPRIS, KUPRAINS. Tas ir Inča/Pinča vai pelēkā PELĒNA zvaigznājs pie 26/30G/81 tk 14. grādā mūsu senču zvaigžņu kartē.

ĻIPAINIS/KUŠKEUODEGIS: kušķis +aste/uodega=ar īsu asti/ļipu (8nīša inerce. 8 un 1=81tk). Īsastainajam/Ļipainim ir arī GAŖAUŠA vai GAŖKĀJA īpašības, tas nozīmē “ātrs” un “ausīgs”.

Šīs īpašības arī nosaka gadu raksturīgās iezīmes. Palasiet literatūru par zaķa dzīvesveidu.

Palasiet tautas teikas. Zaķis Gaŗausis vai Ļipainis/KiškisPyškis ir daudzu pasaku tēls:

viņš – GUDRAIS CILPOTĀJS, kuŗš izgrozīsies, izcilpos no visiem sarežģītiem stāvokļiem,

viņš – ar žiglām, veiklām kājām ir sūtnis pie Radītāja. Pasaka “Nemirstība”,

viņš – lielāko JAUNUMU ziņNesis “Tu nemirsi!” Tumšceļu laikmetā,

viņš – gaišreģis. Aizbēg no medniekiem, no savas siltās guļvietas, paredzot, ka atgriezīsies atpakaļ.. Medībās neveiksies. Guvuma nebūs, Nelaiks

viņš, arī ar citiem “ZaķaGaŗauša/KiškioPiškio” vārdiem, ir APSPIESTĪBAS PINEKĻU raustītājs, sarežģītā stāvoklī nonākušo godājamo Personu izvedējs un tt., un tt.

Gadi ik dienu, ik mēnesi ar Laika spēku izraisa, audzina mūsos šādas īpašības:

  • gudrību “izcilpot” no sarežģīta stāvokļa, tieši vaigu vaigā nesaduroties ar naidnieku, citādi domājošu, ļaundari,
  • nebūt lētticīgam un vaļsirdīgam (nevis bailīgam, bet neuzticīgam),
  • uzticēties tikai savām spējām, savai gudrībai, savam spēkam un Radītāja/Māras pavadībai (dot ceļu muļķim),
  • zināt savu VĒRTĪBU un to aizsargāt ar “asu mēli” vai pateikt NEPAMATOTO pamatu (Blēņas),
  • prieka un dziesminieka (AV/VA=N) īpašības, jo zaķiem tīk mēnesnīcā lēkt riņķa danci un dziedāt “av-av” dziesmas. Tas ir viņu zieds visvarenajam Radītājam,
  • vienkāršības, pievilcības, kautrības, maiguma īpašības,
  • apkārtējo un bērnu mīlestības īpašības (..tu manu zaķīti..)
  • mācēt novērtēt esošo stāvokli un vidi un izmantot to savu vajadzību apmierināšanai. Jo zaķi/gaŗauši atkarībā no gadalaika maina savu kažoka krāsu,

Par cik Austrumu meriDienī (meridiānā) 2018.gads ir Suņa gads, tad mums jāpiesargās, jābūt modriem attiecībās ar šā reģiona valstīm, ļaudīm, jo „..suņi zaķim pēdās dzina, purvus, mežus bradājot..”

Jābūt uzmanīgiem: “Sargies pats, un Liktenis palīdzēs/pasargās.”

Daži latvju ticējumi par zaķi:

33570. Daži ticot, ka pie zaķiem,tāpat mātītēm kā arī tēviņiem esot bērni. /S. Gūberts, 1688./

33571. Zaķu māte tik trīs reiz dodot pupu saviem bērniem,
un tad pasakot, lai tie nu lecot podā vai katlā.
/K. Jansons, Plāņi./

33572. Ja zaķim skrienot uzsauc: “Attup’, Jānīt!”, tad
viņš apstājas. /V.Spandegs, Pociems. P.Š., Rauna./

33574. Ja pirmo reizi jaunā gadā zaķi redzot nenospļaujas,
tad vajadzēs pārciest kādu grūtu slimību.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33575. Zaķa mīzeli, brandvīnā ielieti, derīgi pret dzer-
šanas kaiti. Dzērājs to baudījis, brandvīna vairs
mutē neņemšot. /J. Avots, Sece./

33576. Ja zaķis ieskrien mājās, tad nāks zagļi.
/M. Hermakile, Ranka./

33577. Ja mazs zaķēns dabū sāli ieēst, tad tas nosprāgst.
/P. Š., Rauna./

33578. Ja mazs zaķēns dabū cilvēka asinis, tad tas uz
vietas nosprāgst. /H. Skujiņš, Smiltene./

33579. Zaķi auru laikā varot viegli pievilkt, ja tik
aurojot zaķa balsī. Tēviņš aurojot rupjāki, mātīte
smalkāki. /A. Vaskis, Tukums./

33580. Zaķis pirmā sniegā netaisa pēdas un guļ trīs die-
nas no vietas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

33581. Ja kādu lopu vai cilvēku nosauc par zaķi, tad tā
nosauktais trīs dienas neaug.
/Fr. Valdmans, Virbi./

33582. Ja zaķis vasarā daudz āboliņa laukus nošļokā, tad
tas ziemā daudz augļu kokus nopostīs.
/A. Bērziņa, Aloja./

33583. Ja zaķi nākot ābelītes grauzt, tad vajagot no meža
atnest sūnas un tās izsviest dārzmalā, tad zaķi
vairs nenākšot. /B. Vinkmane, Jaunpiebalga./

33584. Kad mednieks pirmo reiz ņem suni līdzi medībās un
kad nošauj zaķi, tad nogriež vēl siltu zaķa kāju
un dod sunim apēst, tad suns labāk varot zaķa pē-
das saost. /K. Palteris, Nītaure./


33585. Ja par ceļu pārskrien zaķis jeb vāvere, tad būs
nelaime priekšā. /P. Š., Rauna./

33587. Kad zaķis pār ceļu pārskrien, – ceļš neizdosies.
/J. Apsalons, Sēļpils./

33589. Ja zaķis pārskrien par ceļu, tas nozīmē vienas
dienas nelaimi. [Sal. ceļošana.]
/V. Arbidāns, Latgale./

33593. Ja braucot zaķis pārskrien pār ceļu, tad pa to
ceļu vairs neiznāks braukšana. /A.Salmāns, Balvi./

33594. Ja zaķis pārskrien pār ceļu no labās uz kreiso
pusi, tad nelaime; no kreisās uz labo – laime.
/V. Vintere, Matīši./

33595. Ja zaķis pārskrien pār ceļu no kreisās uz labo
pusi, tad būs laime. Pretējā gadījumā – nelaime.
/J. Krastiņš, Irlava./

33601. Ja zaķis skrien caur pagalmu, tad tās mājas ļaudīm
būs nepatikšanas. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

33602. Ja pa ceļu ierauga zaķi, jānotupjas, lai būtu
laime. /K. Lielozols, Nīca./

33603. Ja zaķis caur māju izskrien, tad ir zagļi sagaidā-
mi. /E. Vīķele, Plāņi./

33604. Ja zaķis skrien caur ciemu, tad būs ugunsgrēks;
lai tas nenotiktu, tad tur jāmet trīs reiz kūleņi.
[Sal. ceļošana.] /V. Pilipjonoks, Asūne./


33605. Lielākais nelaimes nesējs zvejniekiem ir zaķis,
kas zvejas tuvumā nākot var izputināt visu lomu.
Tādēļ zvejniekam zvejojot nevajaga zaķi pieminēt,
un izsauciens: “Zaķis tīklā!” nozīmē nelaimes vē-
lēšanu. /J. Simbruks, Bauska./

33606. Ja kur zaķi izzūd, tad tur tai gadā aitas neizdo-
das. /S. Gūberts, 1688./33608. Kad zaķis ziemā ienāk tur, kur tas nekad nav re-
dzēts, tad nākamā gadā aitas sprāgs.
/K. Jansons, Plāņi./

33609. Ja ziemā zaķa guļas vietā ir sniegs izkusis, tad
būs atkusnis. /S. Gūberts, 1688./

33610. Ja zaķi vasarā nāk uz laukiem, tad gaidāms lietus;
bet ja zaķi ir mežos, tad gaidāms karsts un
skaists laiks. /E. Ārgals, Naukšēni./

33611. Kad zaķi kliedz, tad būs drīzumā silts laiks.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

33612. Uz atkusni zaķi nāk no meža klajumā gulēt.
/M. Spilva, Druviena./

33613. Ja zaķi ziemas sākumā mežā sniegā iemin takas (ce-
liņus), tad sagaidāma dziļa ziema.
/A. Pliens, Meirāni./

33615. Ja zaķi ziemā nāk uz lauka, tad gaidāms vai nu
sniegs vai atkusnis, bet ja ziemā zaķi ir mežos,
tad gaidāms auksts laiks. /E. Ārgals, Naukšēni./

33618. Ja zaķis ziemā no laukiem aizcilpo lielos mežos,
tad sagaidāms auksts laiks.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

33619. Ja baltais zaķis rudenī agri tērpjas ziemas uzval-
kā, tad agri iestāsies ziema. /M. Rulle, Lubāna./

33620. Cik augstu ziemā upes malā zaķi apgrauž kārklus,
tik augstu pavasarī būs ūdens.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33621. Ja zaķi pa ziemu nāk mājās, tad bagāta vasara gai-
dāma. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

33622. Ja sapnī redz zaķi, tad ar zagli būs darīšana.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna. V. Spandegs,
Pociems./

33623. Ja zaķi redz sapnī, tad zaglis nāks. [Sal. vilks.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33630. Ja zaķi redz sapnī, tad paliks slims.
/E. Zariņa, Anniņmuiža./

Sagatavoja: Regīna Valtenberga, 2018.g. janvāris

Anželika Zelma Tamaša-Tamūža (1933.g. 15.dec. – 2014.g. 12.sept.)

Anželika Zelma Tamaša-Tamūža (1933.g. 15.dec. – 2014.g. 12.sept.)

Viņa sevi uzskatīja par Sēļu zintnieku pēcteci un cilvēkiem mācīja latviešu lietuviešu zināšanas par zvaigznēm, seno kalendāru, Gaivas-Vieglas sistēmu, svētkiem, paražām, seno matemātiku, rakstību un daudz citu interesantu nākotnē pētāmu ziņu.

Dzimusi 1933.gadā. Viņas tēva sēta bija Vaišvīline, Grūžu seņūnijā, Pasvales rajonā, ap 30 km no Bauskas. 20.gs. 20.gados, nospraužot robežas starp neatkarīgajām Latvijas un Lietuvas valstīm, šī teritorija iedalīta Lietuvai. Domājams, ka jau 4.gs. te mita sēļu cilts, ap 7.gs. šo teritoriju pakļāva zemgaļi un pievienoja savai Vēres kēņiņvalstij, bet 13.gs. iekļāvās Lietuvas Dižkunigaistijas sastāvā. Anželika vienmēr uzsvēra, ka Sēlija ir Latvijas–Lietuvas sirds.

Anželikas Zelmas dzimtā bijuši vairāki zintnieki. Viņu ar senajām zintīm iepazīstinājis lielākoties tēvs, taču daudz vērtīga gūts arī no mātes un vecmāmiņas.

Anželikai Zelmai bija matemātiķes izglītība un inženieres–informātiķes darba pieredze, ilgus gadus strādājusi zinātnisko darbu Viļņā t.s. Sistēmu teorijas jomā. Līdztekus darbam viņa Lietuvas zinību biedrībā lasīja lekcijas, kur stāstīja par baltu senajām zināšanām (par Laika enerģētiku, seno matemātiku, Artūra kalendāru), sniedza padomus lauksaimniekiem, mežkopjiem un citiem. Viņa nodibināja seno Zintnieku skolu. Ar lekcijām uzstājās Lietuvā, viesojās arī Latvijā, kur atrada savus domubiedrus.

1991.gadā izdeva savu pirmo laikraksta „Senasis Zihnis – Senais Zintnieks” numuru, bet vēlāk – 8 žurnālus. Pirms tam viņa sarakstīja divas liela apjoma grāmatas mašīnrakstā: 1978. gadā „LLLielatų pasaulėžiūra –LLLielatu pasaulskats” (2011.gadā ievietota Lietuvas tīmekļvietnē „Sarmatai”) un 1989.gadā „Lietuvių-Latvių Arėjių žinių Artūro-Roberto amžinasis kalendorius – Lietuvju-Latvju āriešu zintnieku Artūra-Roberta mūžīgais kalendārs”.

Šodien ne mazums no mums studē Vēdas un citās senās mācības, bet Anželikas Zelmas atstātais mantojums ir viens no to veidiem. Šī baltu Viedas daļa, kas citos avotos nav saglabāta, būtu jāiepazīst mūsu baltu dzīvesziņas pētniekiem Latvijā un Lietuvā.

Domājams, ka Anželika Zelma Tamaša-Tamūža bija zintniece (varbūt arī galvenā zintnieku pēctece Baltijā), kuŗa saglabājusi un pilnveidojusi mūsu Baltu pasaules seno zinātni. Šodien viņas skolnieki Latvijā un Lietuvā apgūst atstāto mantojumu, precizē un turpina zintnieces iesāktu darbu – tulko viņas grāmatas latviski, māca zināšanas citiem interesentiem, vēro Dabas norises pēc ArTŪra kalendāra un senās zvaigžņu kartes.

Anželika Zelma rakstīja arī dzeju, kur izteica savu lielo mīlestību Latvijai un Lietuvai.

Anželika Zelma Tamaša-Tamūža nomira Šauļos. Viņas pelni izkaisīti Lietuvā, dzimtā novada pļavā pie ozola.

Mūsu LLL-atu (Lielu Latu) zintnieces Anželikas Tamaš-Tamūžas saglabāts, izskaidrots „Mūsu Tēvs”.

Pagānu varuliai, varingiai = variaģi, vikingi ( tie kuri var, kam bija vara, kuri viko, vikdė= devās tur, kur Laiks aicināja, kuri īstenoja Laika lēmumu) mums atstāja skaistu dzejoļi.

MŪSU TĒVS- tā ir vēršanās uz 15 garuma visuma VĒSUMA garumu (AUNA zvg.-sirdsgudra TAURA VĒRŠAGANA Greizo ratu ME norades nesēja –MĒNESĒĻA (sēļu) un citu debesu dīvaiņu LOKIEM. Tur mūsu cilts 15/16 abs garumā. Mēs Laika determinēti NO AUGSTUMIEM krītošo 8- nišu viļņi. Sakām; „nolaidušies no debesīm””.

T-sākumu avots ar vēja šalkoņu S-skaņām. Tāpēc vērsās  pie „s”radītāja  KŪRA-KUNGA, VĒJA, lai ar „S” skaņām ātrāk sagrieztu astonnīti.

MŪSU TĒVS

„Mūsu Tēvs-KŪRS „S” debesu
Aizstāv PATS, esi BLAKUS šiem BĒRNIEM,
Māci viņus ar ZAĻvaru, lai sekotu TAVAI (Laika gaismaskaņai) systēmai –GUDRĪBAI.
Lai TAVA SKAŅA (spēks) viņus STIPRINA un LABAJAM pamudina.
Kad kritīs Zobēni (dīsele),
Pavadi ZIBENĪGI,
Lai TIE pastāv, PĀRTIEKOT no augļiem-
Zemes niekiem.
Uzklausi viņu dziesmu-aicinājumu-lūgumu,
Dod (Sniedz) viņiem savu GAISMUskaņu.” 

P.S. Paskaidrojumi ar sīku šriftu.

  „Lylia- vai- Liliaa.. tie ir Līvi-Latvji-Lietuvji-Sēļi-pareizi EĒJ
Lyyleej –liliaa-dziedot pieslēdz j/j- Gulbes zvaigznāja laika enerģētika.
Lia-lia- sakars ar Zemes radītāju, bet Le-le ar Debesu Radītāju.

 

Sagatavoja īsu biogrāfisku apskatu, paskaidroja un tulkoja latvju valodā Regīna Valtenberga-Karmazaitė

BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKSME

BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKSME

22. septembris ir Baltu vienības diena. Tāpēc aicinām baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un 22. septembrī laikā no 20.00 līdz 21.00 iedegt uguni kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, dzīvību un kultūru. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Pastāv robežas, kas šķir valstis, bet visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un parašas.

2016 gada 22. septembrī (otrdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 atcerēsimies mūsu tautu vēsturi un, apmeklējot ar to saistītās vietas, stiprināsim saiknes, kuras vieno baltus visā pasaulē. Lai Uguns simbols vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus nozīmē vienotību.

Sasauksmes būtība ir apmeklēt baltiem nozīmīgas vietas un iedegt tajās ugunis, tādējādi vienojot baltu pēctečus un baltu zemes. Continue reading

Pašreizējā senreliģijas/dzīvesziņas situācija Latvijā

Pašreizējā senreliģijas/dzīvesziņas situācija Latvijā

I. Dievturības kā reliģijas oficiālais statuss Latvijā

1.Dzīvesziņa iekļauta Satversmes preambulā: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Reliģija kā jebkura dzīves forma nepārtraukti mainās, transformējas, dažkārt izmaiņas mēdz visai būtiskas un neviennozīmīgas. Reliģija iekļaujas katras valsts kultūrvēsturiskajā kontekstā, mūsdienās mazo valstu reliģijas, senticības nozīmību uzsver ANO Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006. gada 20. aprīlī, aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai. UNESCO konvencijā etniskās reliģijas nosauktas vārdā, tā atzīst kopējo vēlmi saglabāt cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, norādot, ka “saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši formālās un neformālās izglītības palīdzību, un atdzīvināt šāda mantojuma dažādos aspektus”. Continue reading