ZAĶA GADU SAGAIDOT

ZAĶA GADU SAGAIDOT

Pirmais Laika vilnis-Laika inteGRĀLS pēc LLL- atu(Baltu) pasaules redzējuma. Mantojusi Anželika Tamaša-Tamūža, 20.gs. 80-gados. 30.00.- 19.87.gads..
Pilnveidojis un pārzīmējis Uldis Zandbergs 30.30-20.18. gada Laika vilnis, zīmējis Uldis Zandbergs

Mūsu baltu – Lietuvju-Latvju-Līvu (LLL) pasaules uzskats ir zinātne par Laika vilni, tā spēkiem, enerģiju. Tā ir zinātne par gaismu un tās griezumiem, savijām – skaņu. Ar skaņu mēs visi sazināmies, tāpēc pasaules uzskats sastāv no dzimtas valodas un astonnīša matemātikas. Tā ir zinātne, teorija, ko sauc par sistēmu. Pasaulē bez Gaismas un tās atgriešanās – Skaņas, nekā cita nav. Laika spēki, enerģija, laika viļņojums radīja uz Pasaules visu, pat cilvēku.

Mūsu senči dzīvoja pēc Visuma (Viss-Suma) ritma, atbilstoši debesu spīdekļu (senāk teica ZWERU) un Zemes elementu (uguns, gaisa, ūdens, zemes) – Balss-Atbalss, jeb lietuviski Aidas kārtības. Šī kārtība ir vienmēr mūsos: šeit-tagad-šeit/čia-dabar-čia.

LLLatu/Baltu dzīvesziņā Jaunais gads sākās 1. janvārī pēc Artūra kalendāra (turpmāk – AK), bet 32 gadu cikls, jeb Saturna-SaTurnuļa gads, vienmēr sākas 22. februārī pēc AK., tad, kad Mēnestiņa sirpītis (fāze) ir PusPilns. Citām tautām savādāk; piem. ķīniešiem sākās janvāra nogalē, Avestas kalendārajā sistēmā – 20/21. marts. Baltiem tas ir Meteņa Laiks, kad Visuvarenais Dieviņš = Laiks mūs noMetis- nolaidis ar gaisa Qugiem laimīgai dzīvei uz Zemes. Par to stāsta teikas, pasakas, dainas. Tāpēc Meteņi ir vieni no skaistākiem, nozīmīgākiem LLLatu/Baltu svētkiem, īpaši lietuviešiem.

20.gs. 32-cikla gadi bijā 1907., 1939., 1971., bet 21.gs. – 2003., 2035., pēc Gregora jeb tagadējā Kalendāra (TK). Katram cikla gadam ir savs aizbildnis, bet uz to jāskatās, ne kā uz putnu, dzīvnieku – totēmu, bet kā uz jēdzienu, kategoriju. Saturna ciklam, kurš atkārtojās ik pa 32. gadiem, senči par saviem sargiem izvēlējas 32 zvērus, kuri sarga attiecīgajā gada dzimušos. Personas liktenis, raksturs, spējas, pat izskats atgādina gadu simbolizējušo Zwēru (saprotiet to, ka attiecīgo zvaigznāju, bet Zemes zvērs tikai tā paraugs). Ja cilvēka uzvedība atbilst Zwēra paraugam, tad viņam veicās, viņš jūtas laimīgs. Pretējā gadījumā –viņš grauj savu un citu cilvēku dzīvi.

Ar 2010. gadu pēc TK, baltu kalendārajā sistēmā iesākās SVĒTRAGA laikmets. 2017. g. TK30.29. g.  AK.

 Pēc 32/31 sistēmas 21.gs. 32 gadu cikls sākās 2003. gadā un pirmais 32 cikla gads saucās Qumeļiņa/Ērzeļa. Tāpēc 2017.gads ir 32 cikla 15 – tie gadi un saucās  ĀPŠA/OPŠRAUS vai BARSUKA/VARSUKA GADI – 1953.,1985.,2017., 2049. un tt., pēc TK.

Jēdziens “15” apzīmē Laika varenu spēku, kas iededz jaunas zvaigznes un izdzēš tās, kas beigušas spīdēšanas ciklu un kam jāiet “pagulēt”.

Gadi saistīs Gudrības un Prāta maiņas it kā savītā stingrā virvītē, sasniedzot ideālu, izcilu patēriņu. Gadu atbalss: “vairāk darbu – mazāk runu.” Celtnieku, Priekšzīmes, rūpīgu/atbildīgu Mājastēvu/Saimniecības Vadītāju gadi. Raksturīga iezīme – JAUNUMU ieviešana saimniecībā: būt praktiskiem, lietišķiem, nodarboties ar lietderīgu darbību, sasniedzot mērķi = laimīgi, PĀRTICĪGI dzīvot, modina stingrību, rūpību, pienākuma apziņu un gādību, radīt rezervi “melnai dienai” – nelielu, bet nepieciešamu un pietiekamu. Nekad un nekur nezaudēt PAŠCIEŅU, nepārvērsties par DIEDELNIEKU= kuŗš dzīvo no citu labuma rēķina vai žēlastības dāvanām, vai ubagošana

Āpsis – tīrīgs dzīvnieks, tāpēc Laika spēki tīrīs Zemi no sārņiem ar vējiem, lietiem, sniegiem, zemestrīcēm un tt. Dzīvo alās, atbild par pazemi, krājumiem (arī bankām), tātad uzmaniet krājumus un bieži pārbaudiet tos!!

2018 g. 28. februārī pēc tagadēja kalendāra (TK) – 30.30.g. 22. februārī pēc Artūra kalendāra (AK), Āpsis savu aizgādniecību par mums atdos Zaķim, jo 32/31 sistēmas cikla 16-tie gadi saucās ZAĶA GAŖAUŠA vai KŪKUMA ĻIPAIŅA GADI /ZUIKIO PUIKIO arba KUKŠTEROS KUŠKEUODEGIO METAI – 1954., 1986., 2018. pēc TK.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Izskaidrosim gadu jēdzienus un tēlainās zīmes:

ZAĶIS/ZUIKIS: skraida/zuja. Skrien apkārt lokiem, cilpo. Nozīmē Laika plūsmas vīšanos vai spirāles/vītnes kustību. GUDRU izcilpošanu.

SKAISTULIS/PUIKIS: nozīmē lepnas, dabiskas (dabiskas kā pilnīgā daba, naturālas) pievilcības īpašības.

KŪKUMS/KUKŠTERA: tas, kas tup, izslējis kupri (kaķis, zaķis, trusis). Citādi sakot, KUPRIS, KUPRAINS. Tas ir Inča/Pinča vai pelēkā PELĒNA zvaigznājs pie 26/30G/81 tk 14. grādā mūsu senču zvaigžņu kartē.

ĻIPAINIS/KUŠKEUODEGIS: kušķis +aste/uodega=ar īsu asti/ļipu (8nīša inerce. 8 un 1=81tk). Īsastainajam/Ļipainim ir arī GAŖAUŠA vai GAŖKĀJA īpašības, tas nozīmē “ātrs” un “ausīgs”.

Šīs īpašības arī nosaka gadu raksturīgās iezīmes. Palasiet literatūru par zaķa dzīvesveidu.

Palasiet tautas teikas. Zaķis Gaŗausis vai Ļipainis/KiškisPyškis ir daudzu pasaku tēls:

viņš – GUDRAIS CILPOTĀJS, kuŗš izgrozīsies, izcilpos no visiem sarežģītiem stāvokļiem,

viņš – ar žiglām, veiklām kājām ir sūtnis pie Radītāja. Pasaka “Nemirstība”,

viņš – lielāko JAUNUMU ziņNesis “Tu nemirsi!” Tumšceļu laikmetā,

viņš – gaišreģis. Aizbēg no medniekiem, no savas siltās guļvietas, paredzot, ka atgriezīsies atpakaļ.. Medībās neveiksies. Guvuma nebūs, Nelaiks

viņš, arī ar citiem “ZaķaGaŗauša/KiškioPiškio” vārdiem, ir APSPIESTĪBAS PINEKĻU raustītājs, sarežģītā stāvoklī nonākušo godājamo Personu izvedējs un tt., un tt.

Gadi ik dienu, ik mēnesi ar Laika spēku izraisa, audzina mūsos šādas īpašības:

  • gudrību “izcilpot” no sarežģīta stāvokļa, tieši vaigu vaigā nesaduroties ar naidnieku, citādi domājošu, ļaundari,
  • nebūt lētticīgam un vaļsirdīgam (nevis bailīgam, bet neuzticīgam),
  • uzticēties tikai savām spējām, savai gudrībai, savam spēkam un Radītāja/Māras pavadībai (dot ceļu muļķim),
  • zināt savu VĒRTĪBU un to aizsargāt ar “asu mēli” vai pateikt NEPAMATOTO pamatu (Blēņas),
  • prieka un dziesminieka (AV/VA=N) īpašības, jo zaķiem tīk mēnesnīcā lēkt riņķa danci un dziedāt “av-av” dziesmas. Tas ir viņu zieds visvarenajam Radītājam,
  • vienkāršības, pievilcības, kautrības, maiguma īpašības,
  • apkārtējo un bērnu mīlestības īpašības (..tu manu zaķīti..)
  • mācēt novērtēt esošo stāvokli un vidi un izmantot to savu vajadzību apmierināšanai. Jo zaķi/gaŗauši atkarībā no gadalaika maina savu kažoka krāsu,

Par cik Austrumu meriDienī (meridiānā) 2018.gads ir Suņa gads, tad mums jāpiesargās, jābūt modriem attiecībās ar šā reģiona valstīm, ļaudīm, jo „..suņi zaķim pēdās dzina, purvus, mežus bradājot..”

Jābūt uzmanīgiem: “Sargies pats, un Liktenis palīdzēs/pasargās.”

Daži latvju ticējumi par zaķi:

33570. Daži ticot, ka pie zaķiem,tāpat mātītēm kā arī tēviņiem esot bērni. /S. Gūberts, 1688./

33571. Zaķu māte tik trīs reiz dodot pupu saviem bērniem,
un tad pasakot, lai tie nu lecot podā vai katlā.
/K. Jansons, Plāņi./

33572. Ja zaķim skrienot uzsauc: “Attup’, Jānīt!”, tad
viņš apstājas. /V.Spandegs, Pociems. P.Š., Rauna./

33574. Ja pirmo reizi jaunā gadā zaķi redzot nenospļaujas,
tad vajadzēs pārciest kādu grūtu slimību.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33575. Zaķa mīzeli, brandvīnā ielieti, derīgi pret dzer-
šanas kaiti. Dzērājs to baudījis, brandvīna vairs
mutē neņemšot. /J. Avots, Sece./

33576. Ja zaķis ieskrien mājās, tad nāks zagļi.
/M. Hermakile, Ranka./

33577. Ja mazs zaķēns dabū sāli ieēst, tad tas nosprāgst.
/P. Š., Rauna./

33578. Ja mazs zaķēns dabū cilvēka asinis, tad tas uz
vietas nosprāgst. /H. Skujiņš, Smiltene./

33579. Zaķi auru laikā varot viegli pievilkt, ja tik
aurojot zaķa balsī. Tēviņš aurojot rupjāki, mātīte
smalkāki. /A. Vaskis, Tukums./

33580. Zaķis pirmā sniegā netaisa pēdas un guļ trīs die-
nas no vietas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

33581. Ja kādu lopu vai cilvēku nosauc par zaķi, tad tā
nosauktais trīs dienas neaug.
/Fr. Valdmans, Virbi./

33582. Ja zaķis vasarā daudz āboliņa laukus nošļokā, tad
tas ziemā daudz augļu kokus nopostīs.
/A. Bērziņa, Aloja./

33583. Ja zaķi nākot ābelītes grauzt, tad vajagot no meža
atnest sūnas un tās izsviest dārzmalā, tad zaķi
vairs nenākšot. /B. Vinkmane, Jaunpiebalga./

33584. Kad mednieks pirmo reiz ņem suni līdzi medībās un
kad nošauj zaķi, tad nogriež vēl siltu zaķa kāju
un dod sunim apēst, tad suns labāk varot zaķa pē-
das saost. /K. Palteris, Nītaure./


33585. Ja par ceļu pārskrien zaķis jeb vāvere, tad būs
nelaime priekšā. /P. Š., Rauna./

33587. Kad zaķis pār ceļu pārskrien, – ceļš neizdosies.
/J. Apsalons, Sēļpils./

33589. Ja zaķis pārskrien par ceļu, tas nozīmē vienas
dienas nelaimi. [Sal. ceļošana.]
/V. Arbidāns, Latgale./

33593. Ja braucot zaķis pārskrien pār ceļu, tad pa to
ceļu vairs neiznāks braukšana. /A.Salmāns, Balvi./

33594. Ja zaķis pārskrien pār ceļu no labās uz kreiso
pusi, tad nelaime; no kreisās uz labo – laime.
/V. Vintere, Matīši./

33595. Ja zaķis pārskrien pār ceļu no kreisās uz labo
pusi, tad būs laime. Pretējā gadījumā – nelaime.
/J. Krastiņš, Irlava./

33601. Ja zaķis skrien caur pagalmu, tad tās mājas ļaudīm
būs nepatikšanas. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

33602. Ja pa ceļu ierauga zaķi, jānotupjas, lai būtu
laime. /K. Lielozols, Nīca./

33603. Ja zaķis caur māju izskrien, tad ir zagļi sagaidā-
mi. /E. Vīķele, Plāņi./

33604. Ja zaķis skrien caur ciemu, tad būs ugunsgrēks;
lai tas nenotiktu, tad tur jāmet trīs reiz kūleņi.
[Sal. ceļošana.] /V. Pilipjonoks, Asūne./


33605. Lielākais nelaimes nesējs zvejniekiem ir zaķis,
kas zvejas tuvumā nākot var izputināt visu lomu.
Tādēļ zvejniekam zvejojot nevajaga zaķi pieminēt,
un izsauciens: “Zaķis tīklā!” nozīmē nelaimes vē-
lēšanu. /J. Simbruks, Bauska./

33606. Ja kur zaķi izzūd, tad tur tai gadā aitas neizdo-
das. /S. Gūberts, 1688./33608. Kad zaķis ziemā ienāk tur, kur tas nekad nav re-
dzēts, tad nākamā gadā aitas sprāgs.
/K. Jansons, Plāņi./

33609. Ja ziemā zaķa guļas vietā ir sniegs izkusis, tad
būs atkusnis. /S. Gūberts, 1688./

33610. Ja zaķi vasarā nāk uz laukiem, tad gaidāms lietus;
bet ja zaķi ir mežos, tad gaidāms karsts un
skaists laiks. /E. Ārgals, Naukšēni./

33611. Kad zaķi kliedz, tad būs drīzumā silts laiks.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

33612. Uz atkusni zaķi nāk no meža klajumā gulēt.
/M. Spilva, Druviena./

33613. Ja zaķi ziemas sākumā mežā sniegā iemin takas (ce-
liņus), tad sagaidāma dziļa ziema.
/A. Pliens, Meirāni./

33615. Ja zaķi ziemā nāk uz lauka, tad gaidāms vai nu
sniegs vai atkusnis, bet ja ziemā zaķi ir mežos,
tad gaidāms auksts laiks. /E. Ārgals, Naukšēni./

33618. Ja zaķis ziemā no laukiem aizcilpo lielos mežos,
tad sagaidāms auksts laiks.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

33619. Ja baltais zaķis rudenī agri tērpjas ziemas uzval-
kā, tad agri iestāsies ziema. /M. Rulle, Lubāna./

33620. Cik augstu ziemā upes malā zaķi apgrauž kārklus,
tik augstu pavasarī būs ūdens.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33621. Ja zaķi pa ziemu nāk mājās, tad bagāta vasara gai-
dāma. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

33622. Ja sapnī redz zaķi, tad ar zagli būs darīšana.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna. V. Spandegs,
Pociems./

33623. Ja zaķi redz sapnī, tad zaglis nāks. [Sal. vilks.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33630. Ja zaķi redz sapnī, tad paliks slims.
/E. Zariņa, Anniņmuiža./

Sagatavoja: Regīna Valtenberga, 2018.g. janvāris

Baltu Krivule 2017

Baltu Krivule 2017

Ikgadējā Baltu Krivule notiks 2017. gada 9. un 10. septembrī Lokstenes svētnīcā Pļaviņu novada Klintaines pagastā.

Baltu garīgo kopienu un to pārstāvju sanāksmē pārrunāsim iepriekšējā gada laikā izdarīto, saskaņosim uzskatus un vienosimies par nākamajā gadā veicamajiem darbiem. Kopīgi daudzināsim Dievu Lokstenes svētnīcā un dosimies apskatīt apkārtnes skaistākās vietas.

Pieteikšanās un papildus informācija par Krivules programmu, nakšņošanu un ēdināšanu pie Antras Balodes: tel. +(371) 262 389 94, e-pasts: antrabalode03@gmail.com.
***
Īss programmas kopsavilkums:
Laiks: 9. un 10. septembris (sestdiena un svētdiena)
Norises vieta: Lokstenes svētnīca un tuvumā esošais tautas nams
Saturs: Ziņojumi par iepriekšējā gadā paveikto, viedokļu saskaņošana, nākamā gada darba plāna sagavošana, Dieva daudzinājums un apkārtnes skaistāko vietu apskate.
Darba organizācija: Piedalīties var visi. Dalībniekiem būs tematiskas darba grupas. Papildus tiks veidota pārstāvju darba grupa, kurā būs pa vienam pārstāvim no LDS, Zalša, Romuvas, Aukuras, Prūšu biedrības un baltkrieviem (Svajksta). Vismaz pieci Krivules dalībnieki varēs izvirzīt papildu pārstāvi.
Pieteikšanās (t.sk. nakšņošana, ēdināšana): Antra Balode, tel. +(371) 262 389 94, e-pasts: antrabalode03@gmail.com.

Dzimtā pasaules uzskata Žemaitijas krivule 2016

Dzimtā pasaules uzskata Žemaitijas krivule 2016

Dzimtā (pamata, sākotnējā, baltu senā) pasaules uzskata Žemaitijas krivules, kas 2016. gada 16. jūlijā norisinājās Žemaišu Karaļa Ringauda muižā Rīšķēnos, Telšu raj.,

LĒMUMI

Mēs, Šatrijas kalnā kopānākušie un Svēto Uguni godinājušie, pēc rituāla notikušajā krivulē pievienojamies izteiktajām domām:

1. Nevienam nav tiesību piesavināties lietuviešu dzimto pasaules uzskatu un senču ticību. Pasaules uzskats, kuru esam saņēmuši caur senčiem, ir dzīvs mūsos un dzīvos mūsu pēctečos.

2. Tāpēc seno baltu reliģiskā biedrība, kas sevi dēvē arī “Lietuvos Romuva”, nevar runāt visu tai nepiederošo dzimtā pasaules uzskata kopienu vārdā bez šo kopienu piekrišanas.

3. Ikvienai dzimtā pasaules uzskata kopienai ir tiesības būt brīvai un savdabīgai, tās lēmumi var atšķirties no citu kopienu vai biedrību lēmumiem.

4. Seno baltu reliģiskajai biedrībai, kas sevi dēvē arī “Lietuvos Romuva”, vadītājiem, saskaņā ar tās statūtiem, ir PIENĀKUMS ievērot darnu (darna – visaptveroša saskaņa ar sevi un pasauli visās tās izpausmēs jeb dzīvošana “ar Dieva padomiņu”), cienīt visus senču pasaules uzskata piekritējus neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav piederīgi šai biedrībai. Tāpēc garīgajiem vadītājiem nepieklājas nevienu pazemot vai apmelot, kādam draudēt vai melot.

Tie, kuriem šeit izklāstītās domas ir savas un pieņemamas, vienojamies, ka šī krivule ir tikai sākums, ievads dziļākam un plašākam mūsu garīgo pamatu un darbības virzienu izklāstam, kuru publicēsim pēc rūpīgas pārdomāšanas un apspriešanas. Šīs atvērti un brīvi izsvērtās domas būs kā pamats un atbalsts visiem dzimtā pasaules uzskata cilvēkiem, sadarbojoties un vairojot tautas dzīvības spēku.

Lai Svētā Uguns vieno mūs un izgaismo mums pareizo ceļu!

Mūžīgās Uguns svētki Lietuvā, Šatrijas kalnā

Mūžīgās Uguns svētki Lietuvā, Šatrijas kalnā

Sestdien, 2016. gada 16. jūlijā baltu pasaules uzskata turpinātājus aicina Mūžīgās Uguns svētki Šatrijas kalnā.

Uzziņai: 1994. gadā Šatrijas kalnā tika iedegta Mūžīgā Uguns un pēc tam nogādāta Rīšķēnos – tur tā pastāvīgi mīt Žemaišu Karaļa Ringauda muižas pavardā, kas kļuvis par Dievietes Gabijas (Uguns Mātes) svētvietu. Ik gadu vasaras vidū baltu senās dzīvesziņas turpinātāji šo Uguni nogādā Šatrijas kalnā, kur visi klātesošie var piedalīties Mūžīgās Uguns rituālā, šķīstīties ar Svēto Uguni un saņemt iesvētību Baltu ticības ceļa gājumā, kā arī pārvest mājās Svēto Uguni.

Svētku norise:

16. jūlijā plkst. 11:00 Mūžīgās Uguns paņemšana no Žemaišu Karaļa Ringauda muižas (Ādolfa un Magdutes Gedvilu viensēta Rīšķēnos, Telšu raj. tālr. 862173491) un izbraukšana uz Šatrijas kalnu. Plkst. 12:00 Mūžīgās Uguns sagaidīšana un gājiens uz Šatrijas kalnu. Mūžīgās Uguns atjaunošanas rituāls. Šķīstīšanās ar uguni. Žemynėliavimas – ziedošana Zemes Mātei un mūsu saskaņošanās ar viņu (nolejot pirmo malku Zemei un pēc tam visiem klātesošajiem iemalkojot no kopējā kausa, kas no rokas rokā tiek nodots kopā ar laba vēlējumiem). Svētības došana tiem, kuri izlēmuši iet Baltu pamatticības ceļu. Mūžīgās Uguns nodošana tās glabātājam un nogādāšana atpakaļ Žemaišu Karaļa Ringauda muižas pavardā. Pēc rituāla Rīšķēnos, Karaļa Ringauda muižā notiks Žemaitijas pamatticības Krivule (dalīšanās domās par baltu dzīvesziņas un pamatticības tagadni un nākotni Žemaitijā) un cienāšanās ar līdzpaņemtajiem labumiem.

Vēlams paņemt līdzi sveces lukturos (kāpjot augstajā Šatrijas kalnā, sveces jāsargā no vēja), lai varētu piedalīties Svētās Uguns nešanā kalnā. Tiem, kuri vēlas saņemt iesvētību Baltu ticības ceļa gājumā, līdzi jāņem vaska svece un pakavsakta. Vēlams ierasties tautastērpos vai gaišās svētku drānās un paņemt līdzi cienastu kopējam galdam.

Baltu dzīvesziņas kopienu vadītājus aicinām paziņot par savu ierašanos un sazināties ar rīkotājiem, lai vienotos par kopīgām darbībām.

Tiksimies Šatrijā!

Tālrunis uzziņām: 860091403

Pasākuma rīkotāji: Žemaišu Karaļa Ringauda muiža un Šatrijas Romuva

 

Kauņas Satekas (Kauno Santakos) Romuva došanos uz Mūžīgās Uguns svētkiem ir izvērsusi par

Vienības Uguns apmirdzētu svētceļojumu.

Visiem, visiem visiem

UN GUĻOŠAJAI MILZEI

LIETUVAI

Šo ceturtdien plkst. 12.00, paņēmuši Vienotības uguni no Kauņā, pie Nemunas un Neres satekas esošā aukura (ugunsaltāra), dosimies pa upi lejup Žemaitijas virzienā.

Tai pašā dienā pa ceļam apstāsimies Lampēdžos (ap plkst. 13.00) un uznesīsim uguni Veršvu pilskalnā, pēc tam apstāsimies netālu no Zapīšķu baznīcas veidojamajā svētvietā (ap plkst. 18.00), un pēcāk (ap plkst. 21.00) uznesīsim Uguni Altonišķu pilskalnā.

15. jūlijā ap plkst. 13.00 iekursim Uguni Vilkijas aukurā (netālu no pārceltuves pār Nemunu). Kad diena jau tuvosies vakaram (ap plkst. 18.00), apstāsimies pie cēlā Žemosios Paņemūnes pilskalna, un vakarā, Saulei rietot (ap plkst. 21.00), apstāsimies pie Nemunas un Dubīsas satekas, kā arī uznesīsim uguni Seredžu pilskalnā.

16. jūlija rītā ap plkst. 09.00 uzkāpsim Veļosnas pilskalnā un pēc tam ar automašīnām nogādāsim Uguni uz Šatrijas pilskalnu, kur plkst. 12.00 notiks ikgadējie Mūžīgās Uguns svētki.

Šādam ceļojumam ierosmi devis krīvs Jauņus – Jonas Trinkūnas. Arī nākamgad mēs dosimies šādā braucienā, un tā līdz 2018. gadam, kad pieminēsim pēc Vītauta Dižā pavēles nogalinātos žemaišus un viņu vadoni Vaiteni, kuri sacēlās pret kristietības ieviešanu Žemaitijā.

Brauciena laikā dalīsim grāmatiņu “Nuo Perkūno iki bazilikos”, notiks izzinošas sarunas. Aicinām tikties. Atceroties pagātni, parunāsim par nākotni! Sastājušies ap uguni, pieminēsim senčus, kas krituši cīņās ar iebrucējiem, un daudz dziedāsim.

Tauta, kas nievā un aizmirst savas pamattradīcijas un pagātni, iet bojā.

Toties,

JA MĪLI UN ZINI – ATGRIEŽAS MILŽI !!!

KAI MYLI IR ŽINAI – SUGRĮŽTA MILŽINAI !!!

Kauno Santakos (Kauņas Satekas) Romuva

Sateka

Sateka

Šī runa 2016. g. 4. jūnijā Punskā notikušajā Baltu Krivulē dažādu traucēkļu dēļ tika nolasīta tikai daļēji. Ceru, ka publicētais teksts ļaus labāk izprast domu, kuru centos pateikt. 

Šeit sapulcējušies cilvēki savu darbību tādā vai citādā veidā saista ar mūsu seno pasaules uzskatu. Kaut gan darbojamies līdzīgi, mērķi, pēc kuriem tiecamies, var būt dažādi. Minēšu dažus no tiem:

  • pulcēt daudz cilvēku;
  • nopelnīt naudu, nodarbojoties ar patīkamo;
  • justies vajadzīgam;
  • atjaunot seno reliģiju/pasaules uzskatu;
  • saliedēt tautu.

Gan Romuva, gan citas kustības mērķa sasniegšanas labad veic virkni darbu, piemēram:

  • svin kalendāros svētkus;
  • aicina cilvēkus būt kopā nometnēs;
  • rīko lekcijas par baltu dzīvesziņu.

Šis darbs nav bijis veltīgs. Ir gūti skaisti rezultāti, kuru dēļ daudzi Romuvu uzskata par senās tradīcijas turpinātāju. Tomēr Romuvas pasākumus apmeklējošo cilvēku skaits nepieaug. Lai saprastu, kas nav kārtībā, runāju ar daudziem vaidilām*. Daļa no viņiem atzina, ka ir vīlušies Romuvā un minēja vairākus iemeslus. Tas ir saprotami, jo, kā jau minēju, te sanākuši kopā cilvēki, kuriem ir dažādi mērķi un atšķirīgas intereses. Kamēr Romuva pulcē cilvēkus, no kuriem vieniem rūp vēsture, citiem politika, trešajiem astroloģija, maģija, koncerti un svētki vai piederība pie Romuvas valdes, rast kopīgu valodu ir sarežģīti. Šādos apstākļos pašsaprotami rodas vēlme uzspiest savu gribu arī citādi domājošajiem. Taču tā netop nedz garīga mācība, nedz arī dievots, visaptverošu saskaņu veidojošs pasaules uzskats. Toties rodas dažu personu nozīmīguma pārlieka uzsvēršana un virkne apgalvojumu, kuriem jaunpienākušajiem ir vienkārši akli jānotic. Continue reading

Valda Celma runa 2016. gada Baltu Krivulei

Valda Celma runa 2016. gada Baltu Krivulei

PAR BALTU KRIVULES MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM

2016-05-31 Valdis Celms, LDS dižvadonis

Baltu tradicionālo garīgo kopienu pārstāvju ikgadējie saieti – BALTU KRIVULES – kļuvuši par labu veidu, kā mums, ko vēsture savulaik šķīrusi, atkal satikties, iepazīties un tuvināties.

Tīri neapzināti no šīm tikšanās reizēm mēs gaidām gudrus un tālredzīgus lēmumus, spēcīga saviļņojuma un kopā būšanas sajūtu, kas dod enerģiju visai tālākajai dzīvei un attīstībai. Šīs vēlmes pamatā ir dziļa mūsu savstarpējās piederības apziņa daudzu jau desmit tūkstošu gadu pastāvošai baltu garīgajai pasaulei – baltu dievestībai jeb reliģijai, tās kultūrai un dzīvesziņai. Šīs vēlmes pamatā ir neapslāpētais baltu brīvības un neatkarības gars un savas neatkārtojamās patības apziņa.

Par visu to domājot un atskatoties uz līdzšinējo BALTU KRIVULES pieredzi, un saistot to vispirms ar latviešu un lietuviešu, bet plašāk skatot, ar visu baltu senos novadus apdzīvojušo tautu garīgās vienotības ideju, dažas pārdomas par pašas krivules iekšējo uzbūvi un darbību:

  • Baltu krivules jau savos pirmajos paziņojumos iezīmēja tos ideālus pēc kuriem mums būtu jāvadās šodienas jautājumus risinot. Iezīmēja tuvākos un tālākos uzdevumus un mērķus, kas mums šodien būtu jāsasniedz.

  • Krivulēs pakāpeniski iezīmējās tie mūsu sadarbības veidi un izpausmes, kas mums palīdz savstarpēji tuvināties un izjust mūsu garīgo vērtību būtību.

  • Veiksmīgi tika noteikti daudzi atslēgas vārdi, kā piemēram, Baltu mantojuma areāls, uc.

  • Katrai krivulei izvirzīta sava tikšanās tēma, no tās izrietošas lekcijas, priekšlasījumi, diskusijas.

  • Pēc tam viens vai vairāki Vienotības un citi uguns rituāli , kas pieskaņoti vietai vai laikam un citiem apstākļiem, uc.

  • Noslēguma paziņojums, kas raksturo situāciju, vēlmes un nodomus.

Šādā daudzveidībā dažkārt iekļāvās arī pa kādai mākslas vai amatniecības izstādei, rituālās Dieva dziesmas, gan priekšnesumā, gan kopīgā dziedāšanā, izbraucieni uz svētvietām, personiskas tikšanās un pazīšanās, un tas ir labi. Veidojās un pastiprinājās saites starp dažādām baltu tradicionālo garīgo un dzīvesziņas vērtību kopēju grupām.

Par šādu daudzu virzienu atvērtību esmu dzirdējis gan atzinīgus, gan arī kritiskus vārdus. Mēģināšu tos noraksturot:

Pasākumam neesot mērķtiecības. Diskusiju dalībnieki nepārstāv vienotu sapratnes, garīgās pieredzes un pārstāvniecības līmeni. Līdz ar to arī parakstītie dokumenti dažkārt, lai arī ietver pareizas domas un idejas, ir kā vēlamā uzskaitījums, lai arī nevar noliegt to nozīmi un ietekmi.

Neskaidra ir pārstāvniecības un dokumentu parakstītāju pilnvaras. Ja tas ir sanākušo un klātesošo krivules dalībnieku viedoklis, lai būtu, bet ja tas ir rīcības dokuments un uzdevumu saraksts citiem – arī tiem, kas nepiedalās – ar ko tas kādam ir saistošs?

Izvirzās dažādi jautājumi.

Patiesība mūsu rezolūcijām, aicinājumiem un paziņojumiem nav ne vainas, tie visi ir lielākas norises sastāvdaļa, tie uztur cilvēku apziņā IDEĀLU, ideālu pēc kā vadīties.

Nepadarītais un darāmais ir citā jomā. Jautājums galu galā ir par to, vai esam savā apziņā un rīcībā pietiekami patstāvīgi un pilnvērtīgi. Vai esam savas vēstures subjekti, vai arī tikai to vien darām, kā atbildam uz citu rīcības izraisītajām sekām.

Baltu krivule ar savu pastāvēšanu vien rāda, ka baltisko kopību sākam apzināties arvien nozīmīgākos mērogos un vērtību dziļumos. Paši vēlamies būt savas kultūras un patības veidotāji un kopēji, tātad – darītāji.

Vēstures subjekts ir tas, kurš dara, rīkojās. Taču šī darīšana ir saistīta ar reāliem resursiem jeb līdzekļiem – cilvēkiem ar kā palīdzību veic darbību, saistīta ar noteiktām tehnoloģijām jeb paņēmieniem kā šīs darbības tiek veiktas, un visbeidzot – mērķi, kuru dēļ pati darbība notiek un ir vajadzīga.

Savukārt mērķi ir cieši saistīti ar ideāliem, ar apziņas paplašināšanu, kopšanu, tās pacelšanu aizvien augstākā līmenī, lai veidotos vide, kurā veidotos nācijas mēroga personības, tiek izteiktas arvien labākas un tālredzīgākas domas, utt. Ja ideāli tiek zaudēti, netiek kopti, visas norises var aiziet pretējā virzienā uz izdzimšanu, izviršanu un ĀRDīšanu, uz arvien zemāku apziņas līmeni, līdz sabrukšanai.

Šodien mēs esam liecinieki kustībai abos šajos virzienos. Notiek garīga cīņa. Kas ņems virsroku? Kāda mūsu vieta, ko varam reāli darīt?

Ja mēs vēlamies ietekmēt apkārtējo realitāti, šīs polittehnoloģiju un politikas robežjoslas teorijas atziņas der zināt un arī izmantot:

  • Tas nozīmē, ka paužot ideālus un izvirzot mērķus, būtiski ir novērtēt reālos cilvēkresursus un paņēmienus kā šos mērķus sasniegt. Vai arī izvirzīt tikai tādus mērķus, kuru sasniegšanai mums resursi un paņēmieni ir pieejami. Subjekts, resursi, tehnoloģijas, mērķi – šie četri uzskaitītie elementi savā starpā ir vienoti, iztrūkstot kādam no šiem elementiem, rīcības subjekta nebūs. Šajā skatījumā arī cilvēks ir pats sev kā resurss.

  • Vai arī, palūkoties vai neesam aizmirsuši par saviem dabiskajiem sabiedrotajiem, citās sabiedriskajās organizācijās, biedrībās un iestādēs. Vai pietiekami sadarbojamies? Ar blakus, augstāk un zemāk stāvošiem posmiem.

  • Vai vienotību nesaprotam kā vienādību vai pakļautību mūsu kādam pieņemtam priekšstatam, ar vienu centralizētu vadību?

  • Varbūt jāveido tīkla veida sadarbības lauks ar daudziem maziem blakus stāvošiem puduriem (manuprāt tāds jau arī veidojas), kur vienojamies apkārt vērtībām, ne personībām un (vienību meklējam daudzveidībā). Un kura ietvaros, Varbūt tomēr, vadošo garīgo kopienu vadītāju padome būtu vēlama.

  • Bezgala daudz vēl būtu jādara savstarpējās saziņas un vienotas Baltu informatīvās telpas izveidē, nostiprināšanā un kopšanā. TV raidījumu un ziņu apmaiņa par vēsturi un notikumiem baltu zemēs un valstīs. Šajā sakarā ir pieņemti arī aicinājumi dažādos citos latviešu un lietuviešu vienības saietos, bet viss ir palicis bez reāla iemiesojuma. Reāls un vajadzīgs solis būtu vienota BALTU KRIVULES ziņu vietne starptautiskajā tīmeklī.

  • Protams, ir vēl daudzi citi jautājumi, bet lai pie tiem pieķertos, vispirms pašiem jākļūst stiprākiem, prasmīgākiem, labākiem un gudrākiem. BALTU KRIVULE kā mūsu ikgadējas tikšanās veids šajā ziņā var daudz ko iespēt.

Mūsu rīcībā, protams, ir arī citi ceļi, un tie ir jāizmanto – godprātīga savu tradīciju iedzīvināšana, svinot gadskārtu svētkus un godus, ar labestību un pārliecību atvērt līdzcilvēku sirdis, atmodinot viņos baltu savstarpējās piederības apziņu, kopjot dvēseli Dieva padoma gudrībā un tikumībā.

Lai piepildās Dieva padoms, Lai piepildās Laimas lēmums, No Māras , lai veselība, No Pērkona spēks un vara!

Apsveicu 2016. gada Baltu krivules jātvingu un prūšu ciematā Ožkinē (Polijā) dalībniekus! Ja Dievs dos, un Laima vēlēs – 2017. gadā Baltu krivuli rīkosim Latvijā – Lokstenes svētnīcā, Liepsalās, pie Pļaviņām. Uz tikšanos! Un lai top!

Ar Dieviņa palīdzību, visam varam cauri tikt!

Akmeņu mednieks Ivars Logins

Akmeņu mednieks Ivars Logins

Latgalīšu Dzejas Antalogija

Tikai vairākas nedēļas pēc Baltu krivules sāku saprast, cik īpaši cilvēki tajā bija sapulcējušies. Prūšu pārstāve Birute izteica labu domu: ikvienam pastāstīt, ko viņš šai tikšanās reizē ir redzējis un pārdzīvojis. Manā objektīvā visvairāk iegadījās Ivars Logins. Un par to nav jābrīnās, jo viņš ar savu labo noskaņojumu acīmredzot “aplipināja” ne vienu vien dalībnieku. Ar Ivaru iepazināmies pirms pāris gadiem Viļņas grāmatu tirgū. Toreiz viņš, pa pusei latgaliski, pa pusei lietuviski runādams, pārdeva grāmatu “Latgalīšu dzejas antalogija”. Tomēr šodien vēlos par viņu pastāstīt citu iemeslu dēļ. Vēlos jums parādīt vienu no viņa atradumiem.

Continue reading

Pašreizējā senreliģijas/dzīvesziņas situācija Latvijā

Pašreizējā senreliģijas/dzīvesziņas situācija Latvijā

I. Dievturības kā reliģijas oficiālais statuss Latvijā

1.Dzīvesziņa iekļauta Satversmes preambulā: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Reliģija kā jebkura dzīves forma nepārtraukti mainās, transformējas, dažkārt izmaiņas mēdz visai būtiskas un neviennozīmīgas. Reliģija iekļaujas katras valsts kultūrvēsturiskajā kontekstā, mūsdienās mazo valstu reliģijas, senticības nozīmību uzsver ANO Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006. gada 20. aprīlī, aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai. UNESCO konvencijā etniskās reliģijas nosauktas vārdā, tā atzīst kopējo vēlmi saglabāt cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, norādot, ka “saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši formālās un neformālās izglītības palīdzību, un atdzīvināt šāda mantojuma dažādos aspektus”. Continue reading